Dalībvalstis izmantos ESF+ līdzekļus, lai atgūtos no Covid-19 pandēmijas izraisītās sociālekonomiskās krīzes. Fonds atbalstīs ES zaļu, digitālu un noturīgu atgūšanos no krīzes, veicinot investīcijas darbvietās, prasmēs un pakalpojumos.

Lielākā daļa ESF+ budžeta (98,5 miljardi eiro no kopējās summas, kas pārsniedz 99 miljardus eiro) tiek īstenota dalītā pārvaldībā starp Eiropas Komisiju, valstu un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām.

ESF+ prioritātes ir salāgotas ar valstu analīzi un ieteikumiem, kas sniegti Eiropas pusgadā — satvarā ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanai visā Savienībā. ESF+ finansē Eiropas pusgada pamatelementa Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, veicot darbības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un prasmes un sociālā iekļaušana.

Tematiskā koncentrācija

Tematiskā koncentrācija nodrošina, ka ES var pievērsties noteiktām ES mēroga vajadzībām. Dalīti pārvaldītus līdzekļus var veltīt turpmāk minētajām jomām.

• Sociālā nevienlīdzība un nabadzība joprojām rada nopietnas bažas. Dalībvalstīm vismaz 25 % no tām piešķirtajiem ESF+ finanšu līdzekļiem būs jāatvēl sociālās iekļaušanas veicināšanai. Eiropas Sociālajā fondā Plus ir integrēts arī Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), lai varētu nodrošināt pārtiku un pamata materiālo palīdzību trūkuma cietējiem. Visām dalībvalstīm šim mērķim jāatvēl vismaz 3 % no saņemtajiem ESF+ līdzekļiem.
• Jauniešu bezdarba līmenis, kurš kopš 2008. gada ekonomikas krīzes jau tāpat ir bijis augsts, Covid-19 pandēmijas laikā turpina augt. Dalībvalstīm pienācīga daļa no saviem dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem jāpiešķir mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām jauniešu nodarbinātības atbalstam. Dalībvalstīm, kurās NETT situācijā (t. i., nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) esošo jauniešu īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem 2017.–2019. gadā pārsniedz ES vidējo rādītāju, vismaz 12,5 % no saņemtā ESF+ finansējuma jāvelta jaunatnei.
• Bērnu nabadzības līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, turklāt Covid-19 uzliesmojuma rezultātā tas turpina pieaugt. ESF+ noteikumi paredz, ka dalībvalstīm, kuras bērnu nabadzība skar visvairāk, 5 % no tām piešķirtā ESF+ finansējuma jāatvēl nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanai. Visām pārējām dalībvalstīm šim mērķim jāvelta atbilstoša summa.
• ESF+ un tā atbalstītās politikas veiksmīgā īstenošanā neatsverama nozīme ir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības rīcībspējai. Visām dalībvalstīm jāatvēl pienācīga summa sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai. Dalībvalstīm, kas šajā jomā saņēmušas Eiropas pusgada konkrētai valstij adresētu ieteikumu, šim mērķim jāatvēl vismaz 0,25 % no tām piešķirtajiem dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem.

Dalībvalstis izmantos ESF+ līdzekļus, lai atgūtos no Covid-19 pandēmijas izraisītās sociālekonomiskās krīzes. Fonds atbalstīs ES zaļu, digitālu un noturīgu atgūšanos no krīzes, veicinot investīcijas darbvietās, prasmēs un pakalpojumos.